Daudzi pētījumi biznesā, skolās, zinātnē apliecina, ka Emocionālais Intelekts (EQ) jeb spēja izprast un vadīt emocijas ir daudzkārt būtiskāka mūsu dzīvēs kā tas, ko pagaidām māca skolās un mēra, izmantojot IQ rādītājus.
KĀ DIVAS TWITTER ZIŅAS: Viens no iemesliem kāpēc sabiedrības attīstība ir tik stagnējoša – joprojām vairumam cilvēku neqapzinātas emocijas, impulsi un ieradumi dominē pār intelektu, saprātu. Ja vēlamies, lai sabiedrība kļūst cilvēciskāka, izglītības kvalitāte valstī ir pasaules līmenī, uzņēmumi cilvēkiem draudzīgāki, lai politika ir godīgāka – tad jāsāk ar sevi. Emocionālās Intelekta vērtības ir orientētas ne tikai uz sevis attīstīšanu un palīdzēšanu savai ģimenei, radiem, draugiem, bet ar laiku - arī uz palīdzēšanu visiem kopumā, nešķirojot cilvēkus “savējos” un “viņējos”.
Saskaņā ar zinātnes pētījumiem izglītībā un biznesā, Emocionālais Intelekts ir jauns jēdziens, ko daudzi redz kā lielu iespēju sakārtot divas fundamentālas lietas – sekmīgāk attīstīt uzņēmumus jaunajai ekonomikai un efektīvā veidā palīdzēt attīstīt cilvēku potenciālu. Lūk, daži piemēri. NASA Marsa misijas viens no vadītājiem sacījis: ”Tāda līmeņa darbā, kur pat mazākā kļūme var izgāzt cilvēces vēsturē vienu no lielākajiem eksperimentiem, galvenais komandā ir labvēlīgi mijiedarboties vienam ar otru. Inženieru ar labām zināšanām un augstu IQ ir daudz, es meklēju tādus, kam ir arī augsti Emocionālā Intelekta rādītāji”. Vairāku gadu pētījums ASV kompānijā ”Pepsi Co” pierādījis Emocionālā Intelekta saistību ar peļņas rādītājiem – tām uzņēmuma nodaļām, kuru vadītājiem bija vairāk attīstītas šādas Emocionālā Intelekta prasmes: sevis vadība, pašregulācija, attiecību vadība un uztvere, peļņas rādītāji bija ievērojami augstāki par nodaļām, kuru vadītājiem minētās prasmes bija zemākā līmenī. Pētījums vairāk nekā 600 ASV skolās ar Emocionālā Intelekta mācību programmu viennozīmīgi parāda, ka šādas prasmes uzlabo skolēnu akadēmisko sniegumu, labsajūtu un uzvedību. Cilvēki ar Emocionālā Intelekta augstākiem parametriem ir produktīvāki individualā līmenī – tiek attīstīta sevis apzināšanās: savu sajūtu, prioritāšu un resursu pārzināšana, savu impulsu un resursu pārvaldīšana, sevis motivēšana un iniciatīvas uzņemšanās, taču papildus šīs prasmes attīsta arī empātiju (citu cilvēku sajūtu un vajadzību apzināšanās), orientēšanos uz palīdzību, sociālo atbildību un citas prasmes, no kurām iegūt un piedzīvot pārmaiņas var viss kolektīvs un pat sabiedrība, pie kuras šādi cilvēki pieder.
Taču tagad šos ētiskos aspektus sākusi apskatīt, un par efektīvu atzinusi arī zinātne. Turklāt ņemot vērā tieši to, ka cilvēki ar attīstītu Emocionālo Intelektu dod reālus ”augļus” uzņēmējdarbības vidē, tās apmācību un pielietošanu uzsāka uzņēmumi un korporācijas. Piemēram, starptautiskā korporācija ”Pepsico”, ieviešot daļai savu uzņēmumu vadītāju Emocionālā Intelekta programmas, un pēc gada analizējot peļņas rādītājus, secināja, ka tie uzņēmumi, kuru vadītāji bija apguvuši paškontroles un pašorganizēšanās prasmes virs vidējā līmeņa, guva par vairāk nekā 50% lielāku peļņu nekā uzņēmumi, kuru vadītājiem šīs prasmes bija zem vidējā rādītāja. (Boyatzis, 2006). NASA galvenais inžinieris Marsa ekspedīcijā Braiens Muirheds (Brian Muirhead), rakstā, kas publicēts vietnē SCMagazine, atzīmēja, ka tāda līmeņa darbā, kur pat mazākā kļūme var izgāzt cilvēces vēsturē vienu no lielākajiem eksperimentiem, galvenais komandā ir labvēlīgi mijiedarboties vienam ar otru. Viņš norādīja: ”Inženieru ar labām zināšanām un augstu IQ ir daudz, es meklēju tādus, kam ir arī augsti EI rādītāji” (SCMagazine, 2013). Kopš 2007.gada kompānija ”Google”, inženiera – entuziasta Čade Mena Taņa (Chade-Meng Tan) vadībā, sākusi izstrādāt apzinātības programmu darbiniekiem, kas vērsta uz Emocionālās Inteliģences attīstību. Programma aprobēta uzņēmuma vidē, nesusi pozitīvus faktorus darbinieku attīstībā, kas atspoguļojas arī kompānijas peļņas rādītājos, un pašlaik tā tiek piedāvāta grāmatas ”Meklē sevī” izskatā. Grāmatas virsrakstā nodefinēts nolūks – ”Negaidīts ceļš pretim panākumiem, laimei (un mieram visā pasaulē)”, atzīmējot, ka ar šo metožu izmantošanu iespējams sākumā gūt individuālu gandarījumu, pēc tam to paplašinot uz kolektīvu, tad sabiedrību, tad visu pasauli (Taņs, 2013). Grāmatā aprakstītās prakses lielā mērā sasaucas ar budismā minētām meditācijām un citiem vingrinājumiem, taču grāmatas autors racionālo prātu nomierināšanai, katru praksi pamato ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem par to labvēlīgo ietekmi un efektīvajiem rezultātiem. Galvenais ieguvums lasītājam ir personīgo prasmju attīstīšana – izprast savas jūtas, kontrolēt savas emocijas dažādos dzīves gadījumos, spēt tikt galā ar stresu, kā arī empātijas, līdzcietības, citu cilvēku vajadzību izprašanas, uzlabošanās.
Kas ir tie argumenti, kas var veicināt Emocionālā Intelekta metodoloģijas ieviešanu Latvijas izglītības jomā, valsts pārvaldē strādājošajiem? Visvienkāršākais iemesls ir milzīgā globālisma ietekme, kas prasa konkurētspējas paaugstināšanu un šeit kā piemēru var minēt valstis, kas cenšas palīdzēt savas valsts iedzīvotājiem būt soli priekšā globālajiem procesiem. Piemēram, Singapūra ir pirmā valsts pasaulē, kas paziņojusi, ka katram valsts bērnam jābūt iespējai apgūt sociāli/emocionālā intelekta mācību programmu SEL (apzīmējums angļu valodā). Ļoti daudz principu, tieši gan nenosaucot tos par Emocionālā Intelekta praksēm, tiek izmantoti Somijas izglītības sistēmā. Jāatzīmē, ka abu minēto valstu izglītības sistēmas ierindojas pasaules reitingu virsotnēs. ASV pilsētā Ouklendā SEL metodes ieviestas pateicotiesGreater Good Science Center iniciatīvai, kas izveidots Kalifornijas Universitātes Bērklijā paspārnē. Arī Ķīnas prezidents Xi Jinping, 2013.gadā apsveikuma uzrunā skolu absolventiem sacīja, ka ”Emocionālais Intelekts ir daudz svarīgāks nekā IQ (intelekta koeficients), un šīs kompetences būtu jāīsteno darba vietā”. Psihologs Daniels Golemans savā blogā apraksta metanalīzi vairāk nekā 200 dažādiem pētījumiem, kas veikti mācību iestādēs, kurās audzēkņi apgūst Emocionālā Intelektā metodoloģijā bāzētas programmas. Rezultāti liecina, ka šo mācību iestāžu skolēniem, salīdzinājumā ar skolām, kurās nav šādu programmu, pozitīvi ieradumi pieauguši par 10 procentiem, negatīvi ieradumi samazinājušies par 10 procentiem, savukārt akadēmiskie sasniegumi palielinājušies par 11 procentiem. Daniels Golemans jebkurai valstij, kas apjautusi Emocionālā Intelekta nozīmi izglītībā un darba produktivitātē, iesaka mācīt šīs dzīves prasmes, sākot no agras bērnības un turpināt universitātēs (Goleman, 2013).
21.gadsimtam piedien jaunas zināšanas. Daudzi zinātnieki runā par cilvēka iedzimto ”labumu”. Kalifornijas universitātes Bērklijā psiholoģijas doktors Dačners Keltners (Dacher Keltner) norādījis, ka: ”cilvēki saņem nozīmīgu emocionālo gandarījumu, ja rīkojas citu labā, pat ja cieš viņu pašu intereses” (Surricchio, 2009). Pēc viņa teiktā, mūsu spēja darīt kaut ko citu labā nāk no mūsu pamatinstinktiem, kas evolucionējuši vairāku miljonu gadu garumā. Vai arī ASV zinātnieki – Semuels Bouls (Samuel Bowles) un Herberts Gintis (Herbert Gintis), kuri nodēvēti par pionieriem zinātnē par cilvēku ieradumu evolūciju, savā jaunākajā grāmatā norāda, ka tūkstošiem paaudžu bijis jāsadarbojas, lai izdzīvotu, un šajā laikā ir notikusi sociālo emociju evolūcija – attīstījies kauns un vainas sajūta, kas savukārt novedusi cilvēkus pie spējas apgūt tādas sociālās normas, ka rīkoties ētiski ir kļuvis par personīgu mērķi, nevis par saprātīgu rīcību, lai izvairītos no soda. (Bouwles, Gintis, 2013).
Par spēju cilvēkam būt ”labam” liecina arī zinātniskie centri, kas izveidoti pasaules līmeņa universitāšu pasparnē. 2001.gadā Kalifornijas universitātē Bērklijā ir izveidots ”Greater Good Science center”, kura darbinieki kā galvenās pārliecības min sekojošas tēzes – laime nav atkarīga no cilvēka gēniem, bet to var iemācīties izjust, līdzcietība ir fundamentāla cilvēces iezīme, pētīt un koncentrēties uz cilvēku poztīvajām pusēm ir tik pat svarīgi kā pētīt cilvēku patoloģijas. Savukārt Stenfordas universitātē pirms vairākiem gadiem ir atklāts Līdzjūtības un altruisma pētījumu un izglītības centrs. Un vēl – Kalifornijas universitātes San Diego profesora Džeimsa Foulera (James Fowler) un Hārvardas universitātes profesora Nikolasa Kristakisa (Nicholas Christakis) sociālā eksperimenta pētījuma rezultāti liecina, ka labdabīgas attieksmes (altruistiskas) rīcības novērošana motivē līdzīgi rīkoties daudziem cilvēkiem ģeometriskā progresijā. (Fowler, Christakis, 2010). Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka veidojoties pozitīviem apstākļiem sabiedrībā sadarbības virzienā, iespējama šādas rīcības kopēšana, kas var novest pie pozitīvām izmaiņām visā sabiedrībā.
Attīstīsim Emocionālo Intelektu paši un palīdzēsim draugiem! Lai tā Latvija priekā dūc no Emocionāli Intelektuāliem cilvēkiem.
©2023 by Cilvekam.lv